draudzēm Zviedrijā

Latvijas Evaņģēliskā Luteriskā Baznīca, kā Kristus un Viņa evaņģēlija organizēta draudze, uzskata Vecās un Jaunās Derības kanoniskās grāmatas par savu vienīgo mācības un dzīves pamatu un pieņem kā Svēto Rakstu paskaidrojumus Kristīgās draudzes vēstures gaitā izcēlušās tā sauktās:

          Apustuļu, Nikajas un Atanāzija ticības apliecības,

          nepārgrozīto Augsburgas konfesiju,

          Mārtiņa Lutera Mazo Katķismu,

          un citus Vienprātības grāmatā “Liber Concordiae” sakopotos rakstus.

Uz šī negrozamā pamata stāvēdama un paļaudamās uz Trīsvienīgā Dieva žēlastību, Latvijas Evaņģēliskā Luteriskā Baznīca grib ar Dieva vārdu un sakramentiem izkopt sevi par ķēniņu priesterību, svētu cilti, Dieva īpašiemļaudim un pasludināt tā tikumus, kas mūs aicinājis no tumsības pie savas brīnišķīgās gaismas. (1 Pēt. gr. 2:9)

 

I. VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

Latvijas Ev. Lut. Baznīcas draudzes un kopas Zviedrijā ir Latvijas Ev. Lut. Baznīcas Ārpus Latvijassastāvdaļa un kā tāda garīgā un administratīvā ziņā pakļauta Latvijas Ev. Lut. Baznīcas Ārpus Latvijas archibīskapam un Latvijas Ev.  Lut. Baznīcas Ārpus Latvijaskopīgām iestādēm.

Zviedrijas draudžu vietējai vadībai darbojas Baznīcas Pārvalde Zviedrijā, kas savu darbību saskaņo arī ar Zviedrijas Ev.  Lut. Baznīcas vadības norādījumiem.

Latvijas Ev. Lut. Baznīcas draudzes un Baznīcas Pārvalde Zviedrijā savas darbības pamatā lieto Latvijas Evaņģēliskās Luteriskās Baznīcas satversmi, ciktāl to iespējams piemērot Zviedrijas apstāklos.

Latvijas Evaņģēliskās Luteriskās Baznīcas satversmes tie panti, kas piemēroti un likti vietējo draudžu un Baznīcas Pārvaldes Zviedrijā darbības pamatā, uzrādīti šīs Instrukcijas attiecīgos pantos.

Baznīcas Pārvalde Zviedrijā, apzinoties latviešu kristīgās Baznīcas kopības izšķirīgo nozīmi   būt par ārpus Latvijas dzīvojošās latviešu tautas vienotāju un stiprinātāju, sadarbojas arī ar pārējām Ārpus Latvijas Ev. Lut. baznīcām Eiropā.

Latvijas Ev. Lut. Baznīcas Ārpus Latvijas draudzes un kopas Zviedrijā aptver visus evaņģēliskās luteriskās ticības latviešus un viņu ģimenes locekļus, kas šajās draudzēs skaitās par draudzes locekļiem. (Satv. l.p.)

Latvijas Ev. Lut. Baznīcas Ārpus Latvijasmazākā vienība ir organizēta latviešu draudze vai kopa (Satv. 2. p.)

Latvijas Ev. Lut. Baznīcas Zviedrijā augstākā iestāde ir apvienotā draudžu mācītāju, un delegātu kopsapulce, bet tās izpildorgans   Baznīcas Pārvalde Zviedrijā.

Ja atsevišķos gadījumos šinī instrukcijā nav citādi noteikts, tad ikviena kārtīgi sasaukta Baznīcas draudzes, kopas, padomes vai cita Baznīcas sapulce ir pilntiesīga neatkarīgi no sanākušo locekļu skaita. Lēmumi skaitās par pieņemtiem un vēlēšanas par notikušām, ja sasniegts nodoto balsu absolūts vairākums. Kas atturas no balsošanas, nav skaitāmi līdzi. Balsīm līdzīgi daloties, jautājums vēlreiz pārrunājams un tad pārbalsojams par jauna. Ja arī otro reizi, balsis dalās līdzīgi, tad izšķir sapulcesvadītāja balss. Vēlēšanas vienmēr izdarāmas ar aizklātu nobalsošanu, bet lēmumi taisāmi ar atklātu balsošanu, izņemot lēmumus personīgās lietās, kā arī citos jautājumos, ja 1/3 no klātesošiem prasa aizklātu, balsošanu. (Satv. 5.p.)

Piezīme I: Ja vēlēšanās uz draudzes vai kopas amatiem vajadzīgam amatpersonu skaitam nav bijis iespējams dabūt nodotu balsu absolūto vairākumu arī otrreizējā nobalsošana par uzstādīto kandidātu, tad par ievēlētiem var uzskatīt arī kandidātus, kas dabūjuši vismaz 1/3 nodoto balsu, bet gan tikai ar Baznīcas Pārvaldes piekrišanu.

Piezīme II. Kas nodod baltu zīmīti, nav skaitāmi līdzi.

10§

Kāda baznīcas orgāna lēmumu ieinteresētās personas var pārsūdzēt, ja atsevišķos gadījumos nav citādi noteikts, līdz augstākai instancei viena mēneša laikā, skaitot no lēmuma pasludināšanas vai saņemšanas dienas. (Satv. 6.p.)

11§

Latvijas Ev.-Lut. Baznīcas Zviedrijā darbības pamatā ir Latvijas Ev.-Lut. Baznīcas Ārpus Latvijasmācība, valoda, dievkalpojuma kārtība un baznīcas tradicijas.

12§

Latvijas Ev.-Lut. Baznīcas Ārpus Latvijasamatpersonas bauda nevien visas draudzes tiesības, bet arī sevišķas tiesības, kas viņu amatam piešķirtas ar satversmes un baznīcas instrukciju noteikumiem. (Satv. 8.p.)

II. DRAUZE UN KOPA.

13§

Draudzes minimālais locekļu skaits ir 20. Vienības, kuru pilntiesīgo (iesvētīto) locekļu skaits ir mazāks par 20, saucās par reliģiskām kopām. Baznīcas Pārvalde atsevišķos gadījumos var atļaut draudzes arī ar mazāku locekļu skaitu.

14§

Draudzei jāgādā par to, lai kārtīgi notiktu draudzes dievkalpojumi ar Dieva vārda sludināšanu un svēto sakramentu izdalīšanu, lai jaunatne pienācīgi tiktu sagatavota uz iesvētīšanu, un lai apbēdinātās dvēseles atrastu garīgu stiprinājumu un iepriecinājumu. (Satv. 12.p.)

Šai nolūkā ikvienai draudzei jāsaistas ar kādu pašas izvēlētu un Baznīcas Pārvaldes apstiprinātu mācītāju, kas tad arī ir atbildīgs par draudzes garīgo aprūpi.

15§

Draudzēm pienākās gādāt par savas baznīcas vajadzībām, kā arī ņemt dzīvu dalību palīdzības darbā. (Satv. 13.p.)

16§

Ev.-Lut. ticības personas, kas kādā draudzē reģistrētas, skaitas par šīs draudzes locekļiem. (Satv. 14. p.)

17§

Kas vēlās turēties pie kādas citas draudzes, tam par to jāpaziņo savam draudzes mācītājam vai draudzes priekšniekam/cei. Bērni pieder pie savu vecāku vai aizbildņu draudzes. (Satv. 15.p.)

18§

Kādam draudzes loceklim pārejot uz citu draudzi, šīs draudzes mācītājs vai draudzes priekšnieks/ce paziņo par to viņa līdzšinējai draudzei.

19§

Draudzes locekļu pienākumi ir:

  •   vest kristīgu dzīvi, apmeklēt draudzes dievkalpojumus un lietot svētos sakramentus;
  •   ievērot draudzes kārtību un baznīcas parašas;
  •   izpildīt baznīcas iestāžu noteikumus un priekšrakstus;
  •   bez svarīga iemesla neatteikties no amata, kurā ievēlēti, un amatu godīgi izpildīt;
  •   Vecāku sevišks uzdevums ir: audzināt savus bērnus kristīgas ticības garā. (Satv. 18.p.)

20§

Draudzes locekļiem ir tiesība:

  •   savās garīgās vajadzībās griesties pie draudzes mācītāja vai viņa vietas izpildītāja;
  •   slimības, trūkuma un nespēka gadījumā saņemt laicīgu pabalstu, ciktāl draudzes līdzekļi to atlauj;
  •   piedalīties visās draudzes sapulcēs, vēlēt un tikt ievēlētiem baznīcas amatos;
  •   sūtīt savus bērnus draudzes, resp. papildskolās;
  •   lietot draudzes biblioteku, draudzes labierīcības iestādes un draudzes kapsētu. (Satv. 19.p.)

21§

Dieva noliedzējus un Dieva vārda, sakramentu, kristīgo paražu un savas baznīcas zaimotājus un nicinātājus, kā arī personas, kas ved Kristus draudzei piedauzīgu, netikumisku vai noziedzīgu dzīvi un pēc pamācības nelabojas, var uz Baznīcas Pārvaldes lēmumu no draudzes un baznīcas izslēgt, kamēr tas atgriežas. Par katru izslēgšanu un izslēgtā atpakaļ uzņemšanu jāpaziņo Baznīcas Virsvaldei. Izslēgtie var mēneša laikā Baznīcas Pārvaldes lēmumu parsūdzēt Baznīcas Virsvaldei. (Satv. 20.p.)

22§

Draudzes vai kopas pilnsapulci sasauc draudzes valde, izziņot to vismaz 2 nedeļas iepriekš. Pilnsapulce ir pilntiesīga pie jebkura ieradušos locekļu skaita un to vada pilnsapulces ievēlēts sapulces vadītājs, protokolē ievēlēts sekretārs un balsis saskaita ievēlēti balsu skaitītāji. Ja pilnsapulces dienas kārtībā paredzēta draudzes mācītāja vēlēšanas vai draudzes likvidēšana, pilnsapulce skaitās par lemtspējīgu, ja tanī ir ieradusies vismaz 1/3 no balsstiesīgiem draudzes locekļiem. Ja iepriekš izsludinātā laikā pilnsapulcē ieradušos balsstiesīgo locekļu skaits ir mazāks par 1/3, tad pēc vienas stundas pilnsapulce ir pilntiesīga pie jebkura ieradušos balsstiesīgo draudzes locekļu skaita.

23§

Draudzes pilnsapulces uzdevums ir:

  1. grozīt, papildīt un apstiprināt valdes uzstādīto pilnsapulces dienas kārtību;

  2. saskaņā ar revizijas komisijas ziņojumu pieņemt vai noraidīt draudzes valdes sastādīto gada pārskatu, un budžetu nākamajam darbības gadam;
  3. ievēlēt saskaņā ar instrukcijas 9. pantu uz diviem darbības gadiem valdi, revizijas komisiju un arī pārstāvjus apvienotā draudžu mācītāju un delegātu kopsapulcē, vai arī pilnvarot pēdējo izdarīt valdei;
  4. izraudzīt un ievēlēt draudzes mācītāju no valdes priekšā liktiem kandidātiem. Pilnsapulces protokola noraksts nekavējoties nosūtams Baznīcas Pārvaldei, bet oriģināls nododams jaunievēlētai valdei. Jaunievēlētā valde uzsāk savu darbību līdz ar ievēlēšanu, izņemot 9. panta piezīmē minētos kandidātus. Ievēlēto delegātu pilnvaras izbeidzās ar jaunu delegātu ievēlēšanu uz nākošo kārtējo apvienoto draudžu mācītāju un delegātu kopsapulci.

24§

Draudzēm, kurām ir padomes, pēdējās darbojas uz atsevišķu, Baznīcas Pārvaldes apstiprinātu, instrukciju pamata.

25§

Balsstiesīgi ir visi iesvētītie draudzes locekļi, kas nomaksājuši baznīcas nodevas vai no draudzes valdes no pēdējām atbrīvoti. Balsstiesību nebauda personas, kas atrodas aizbildnībā, pret kurām 22. pantā minēto noziegumu dēļ iesākta izziņa, kam piespriests ar tiesību zaudēšanu saistīts sods, kas noraida baznīcas bērnu kristību, iesvētīšanu vai liedz bērniem kristīgu audzināšanu vai saviem mirušiem piederīgiem kristīgu apbēdīšanu, un nepadodas baznīcas disciplinai un kārtībai. (Satv. 23.p.)

Baznīcas Pārvalde un draudzes valdē var ievēlēt tikai balsstiesīgus draudzes locekļus, kam draudzē laba slava, kas mīlē evaņģ.-lut. baznīcu un ņem dalību pie draudzes dievkalpojumiem un svētiem sakramentiem. (Satv. 24.p.)

26§

Draudzes valdes sastāvs ir: draudzes priekšnieks/ce, viņa vietnieks, sekretārs, kasieris un viens valdes loceklis. (Satv. 36.p.)

Kopas valdes sastāvs ir: kopas priekšnieks/ce, sekretārs un kasieris.

Draudzes valdē par pilntiesīgu locekli ieiet arī draudzes mācītājs.

Draudzes valdei pilnsapulce ievē1 saskaņā ar instrukcijas 9§ divus, bet kopas, valdei vienu kandidātu.

Piezīme. Draudzes priekšnieku/ci pilnsapulce saskaņā ar instrukcijas 9§ ievēl atsevišķi.

27§

Ja kāds valdes loceklis izstājās, pāriet uz citu draudzi vai nomirst, viņa vietā nāk valdes kandidāts. Valdē iestājoties jaunam loceklim, valdes sastāvs var konstruēties no jauna. Valdes locekļu amatos apstiprina Baznīcas Pārvalde. (Satv. 37.p.)

Ja draudzes priekšnieks/ce izstājās, pāriet uz citu draudzi vai nomirst, viņa vietā nāk priekšnieka vietnieks, bet kopā – kāds no valdes locekļiem. Visīsākā laikā ir jāsasauc draudzes pilnsapulce jauna draudzes priekšnieka izraudzīšanai un ievēlēšanai.

28§

Draudzes valdes sēdes sasauc un vada tās priekšnieks/ce vai viņa uzdevumā tā vietnieks. Draudzes valdes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās priekšnieks vai, viņam klātneesot, viņa uzdevumā viņa vietnieks un vēl vismaz divi locekļi no draudzes valdes sastāva. Kopas valdes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās divi no trim valdes locekļiem.

Piezīme. Ārkārtējas sēdes sasaucamas uz Baznīcas Pārvaldes, draudžu mācītāja, kā arī revizijas komisijas divu locekļu vai valdes trīs locekļu, bet kopas – divi locekļu rakstisku pieprasījumu. (Satv. 38.p.)

29§

Draudzes valdes tiesības un pienākumi ir:

  1. ieteikt draudzes pilnsapulces draudzes mācītāja amata kandidātus, no kuriem saņemta piekrišana kandidēšanai, un lūgt Baznīcas Pārvaldei pilnsapulcē ievēlēto draudzes mācītāju apstiprināt;

  2. izvest dzīvē draudzes pilnsapulcē pieņemtos lēmumus un Baznīcas Pārvaldes rīkojumus;

  3. vest draudzes locekļu sarakstus;

  4. iekasēt draudzes nodevu;

  5. sastādīt draudzes budžetu un darbības pārskatus un projektus;

  6. sasaukt draudzes pilnsapulces un uzstādīt tām dienas kārtību;

  7. ar savu līdzdalību sekmēt draudzes garīgo apkopšanu;

  8. ierosināt visāda veida jautājumus, kas attiecas uz draudzes un baznīcas dzīvi;

  9. vākt līdzekļus draudzes un baznīcas vajadzībām;

  10. rūpēties par svētdienas, resp. Papildskolu un draudzes locekļu bērniem;

  11. sarīkot draudzes vakarus un cita veida piemērotus sarīkojumus. (Skat. 39.p.)

30§

Draudžu valdes nodod Baznīcas Pārvaldei kolektes, ko tā noteic speciāliem mērķiem, un izdara kārtēja iemaksas Baznīcas Pārvaldes vispārējām vajadzībām. Kārtējo iemaksu lielumu nosaka apvienotā draudžu mācītāju un delegātu kopsapulce.

31§

Revizijas komisiju un tās kandidātus ievēl saskaņā ar instrukcijas 9§ nosacījumiem draudzes pilnsapulce un tās sastāvs ir:

  • Draudzē –– priekšsēdētājs, viņa vietnieks un sekretārs un divi kandidāti,
  • Kopā — priekšsēdētājs un sekretārs un viens kandidāts.

III. BAZNĪCAS PĀRVALDE ZVIEDRIJĀ.

32§

Baznīcas Pārvalde Zviedrijā sastāv no Pārvaldes priekšnieka, un četriemlocekļiem, kurus aizklāti balsojot uz divi gadiem ievēl saskaņā ar instrukcijas 9§ nosacījumiem apvienotā draudžu mācītāju un delegātu kopsapulce. Baznīcas Pārvaldes priekšnieku kopsapulce ievēl atsevišķi no draudžu delegātu vidus. Pārējie Baznīcas Pārvaldes locekļi amatus sadala vienojoties un tie ir:

  • Priekšnieka vietnieks,
  • Sekretārs,
  • Kasieris un
  • Loceklis.

Ja Pārvaldes priekšnieks no Pārvaldes izstājās vai nomirst, viņa vietā nāk priekšnieka vietnieks, kas visīsākā laikā sasauc apvienoto draudžu mācītāju un delegātu kopsapulci jauna priekšnieka ievēlēšanai.

Piezīme. Baznīcas Pārvaldes sēdes ir pilntiesīgas. ja tajās piedalās priekšnieks vai, viņam klātneesot, viņa uzdevumā priekšnieka vietnieks un vēl vismaz divi locekļi no Baznīcas Pārvaldes sastāva.

33§

Baznīcas Pārvalde Zviedrijā ir apvienotās draudžu mācītāju un delegātu kopsapulces izpildorgāns. Viņas uzdevums bez instrukcijā īpaši minētā ir:

 

  1. izpildīt Archibīskapa un Baznīcas Virsvaldes rīkojumus un priekšrakstus, kā arī apvienotās draudžu mācītāju un delegātu kopsauplces lēmumus.
  2. pārvaldīt un uzturēt kārtībā baznīcas mantu, kristīgus pasākumus, archīvuun kasi;
  3. atbalstīt latviešu papildskolas un rūpēties, lai tajās tiktu mācīta ticībasmācība;
  4. baznīcas organizācijām un amatpersonām dot rīkojumus un instrukcijas,dotpaskaidrojumus. aizrādījumus un priekšrakstus;
  5. uzdot izdarīt revizijas draudzēs un kopās;
  6. Baznīcas vārdā noslēgt visāda veida līgumus un darījumus, atvērt tekošu rēķinu un kontus bankās, izdot pilnvaras un representēt Latvijas Ev.-Lut. Baznīcu Zviedrijā un citās zemēs:
  7. apstiprināt draudžu un kopu ievēlētos mācītājus;
  8. atbalstīt trūkumā vai nelaimē nonākušos draudzes vai kopas locekļus;
  9. apstiprinātjaunas draudzes un kopas;
  10. sastādīt pēc iesniegtiem draudžu un mācītāju ziņojumiem gada pārskatu par baznīcas stāvokli, dzīvi un darbu, ka arīuzstādīt budžetu savām un baznīcas vispārējām vajadzībām;
  11. sagatavot ziņojumus, jautājumus un ierosinājumus sasaucamai mātāju vai apvienotai draudžu mācītāju un delegātu kopsapulcei, kā arīsasaukt apvienoto draudžu mācītāju un delegātu kopsapulci un uzstādīt tām dienas kārtību;
  12. sarakstīties Latvijas Ev.-Lut. Baznīcas Zviedrijā vārdā ar iestādēm unorganizācijām Zviedrijā un citās zemēs;
  13. pēties par garīgo literatūru, garīgām kompozicijām, notīm, dokumentu un liecību formulāriem u.t.t.;
    satversmes robežās izlemt gadījumus, kas šajā instrukcijā nav paredzēti.

IV. MĀCĪTĀJU KONFERENCE.

34§

Zviedrijā dzīvojošo ev.-lut. latviešu mācītāju konferenci pēc vajadzības, bet mazākais katru otru gadu pirms apvienotās draudžu mācītāju un delegātu kopsapulces, sasauc un vada Baznīcas Pārvaldes priekšnieks, bet protokolē konferences ievēlēts sekretārs/ri.

35§

Mācītāju konference iztirzā reliģiski ētiskas problēmas, apspriež baznīcas dzīvi un draudžu garīgo dzīvi attiecošus jautājumus.

V. APVIENOTĀ DRAUDŽU MĀCĪTĀJU UN DELEGĀTU KOPSAPULCE.

36§

Apvienotā draudžu mācītāju un delegātu kopsapulce notiek ikgadus vai vismaz ik pa divi gadiem reizi, un tās pilntiesīgie dabnieki ir visi draudžu mācītāji un draudžu delegāti. Katra draudze sūta uz šo kopsapulci vienu delegātu, bet draudzes, kuŗu loceklu skaits pārsniedz 100– divus delegātus, un draudzes ar pāri par 200 locekļiem – četrus delegātus. Kopas sūta pa vienam delegātam no katras.

37§

Apvienoto draudžu mācītāju un delegātu kopsapulci sasauc Baznīcas Pārvalde Zviedrijā, izziņojot vienu mēnesi iepriekš un piesūtot draudžu un kopu valdēm, kā arī draudžu un kopu mācītājiem kopsapulces dienas kārtību. Ārkārtēja kopsapulce jāsauc, ja to prasa vismaz puse draudžu.

38§

Kopsapulci atklāj Baznīcas Pārvaldes priekšnieks/ce, bet vada kopsapulces ievēlētsvadītājs, protokolē divi ievēlēti sekretāri un balsis saskaita ievēlēti divi balsu skaitītāji. Kopsapulces protokolu paraksta prezidijs un nodod jaunievēlētai Baznīcas Pārvaldei. Kopsapulces protokola norakstu Pārvalde piesūta. Latvijas Ev.-Lut. Baznīcas Ārpus Latvijasarchibīskapam, kā arī draudžu un kopu valdēm un mācītājiem.

39§

Kopsapulces tiesības un uzdevums ir

  1. grozīt, papildināt un apstiprināt Baznīcas Pārvaldes uzstādīto kopsapulcesdienas kārtību;
  2. noklausīties Baznīcas Pārvaldes priekšnieka ziņojumu;
  3. noklausīties Baznīcas Pārvaldes revizijas komisijas ziņojumu;
  4. pieņemt vai noraidīt Baznīcas Pārvaldes priekšnieka sniegto gada pārskatu unsastādīto, budžetu;
  5. ievēlēt saskaņā ar instrukcijas 9§ nosacījumiem Baznīcas Pārvaldespriekšnieku/ci;
  6. ievēlēt saskaņā ar instrukcijas 9§ nosacījumiem Baznīcas Pārvaldes vismazčetrus locekļus un divus kandidātusno draudžu delegātu vidus;
  7. ievēlēt saskaņā ar instrukcijas 9§ nosacījumiem revizijas komisijas trīslocekļus un vienu kandidātu no draudžu delegātu vidus;
  8. apspriest dienas kārtībā liktos jautājumus.

 VI. ZĪMOGI UN DARĪŠANU VALODA.

40§

Baznīcas Pārvalde Zviedrijā un draudžu mācītāji lieto mogus.

41§

Baznīcas Pārvaldes Zviedrijā, mācītāju un draudžu savstarpējā sarakstīšanās un darīšanu valoda ir latviešu. (Satv. 108.p.)

 

Baznīcas Pārvalde Zviedrijā
Pieņemta
1978.gada 26. februāri
Draudžu mācītāju un delegātu kopsapulcē
 
Revidētais teksts pieņemts
2004. gadad 14. martā
Draudžu mācītāju un delegātu kopsapulcē

 

Close Menu